Kā fotografēt ar telefonu bildes glītam ģimenes albumam? Ģimenes atmiņu veidošanā pikseļu skaits un dārgs objektīvs noteikti nespēlē noteicošo lomu. Galvenajā lomā ir – noķertais smieklīgais brīdis, kā bērns piekusis un aizmidzis pie ēdamgalda, pacietīgi gaidot vakariņas; pirmais pavasara pikniks dārzā; nenormāli foršs randiņš siltā vasaras vakarā… Un visādi citādi mazie ikdienas prieciņi, no kuriem ir kaut viena glīta bilde, ar kuras palīdzību atsaukt atmiņā piedzīvoto!

Tāpēc izveidoju sarakstu ar ieteikumiem, kam pievērst uzmanību, fotografējot mājas albumam. Ieteikumus esmu sadalījusi trīs tēmās: 1) telefona kameras sagatavošana, 2) nosacījumi glītai fotogrāfijai (gaisma, fons, kadrējums), 3) fotogrāfiju apstrāde telefonā.

1. daļa. Telefona kameras sagatavošana

I e t e i k u m s N r. 1
Izpētīt telefona kameras funkcijas.

Izpētīt telefona kameras funkcijas un saprast, ko īsti nozīmē ‘tā ikoniņa stūrī, kuru nekad neizmantoju’. Tas ir nepieciešams, lai efektīvi izmantotu esošos resursus fotografēšanai. Šīs ir manas visbiežāk izmantotās kameras funkcijas:

  • HDR jeb High Dynamic Range. Šo izmantoju, kad fons ir izgaismotāks par fokusa objektu. Piemēram, ja gribas nofočēties ar smuko saulrietu tā, lai var labi redzēt gan debesu krāsu, gan sejas. -> skatīt saulrieta getaway bildi pie jūras.
  • Panorāmas funkcija. Par cik man nav jaunākās paaudzes tālrunis ar iespēju pārslēgt kameras, panorāmu izmantoju, lai nobildētu ‘platleņķa’ bildi. Noder, ja gribas nobildēt, piemēram, visu tikko izremontēto istabu. Taču jāņem vērā, ka panorāmas funkcijas mīnuss – to bildējot ir nepieciešams ļoti daudz gaismas, jo bilde patiesībā tiek salikta kopā no video fragmentiem.
  • Fokusa punkta noteikšana. Lai arī kamera automātiski atrod seju, dažreiz fokusu gribas pielāgot savādāk. To izdaru, ar pirkstu iebakstot ekrānā tur, kur vajadzīgs asums. -> skatīt saplaukušo ābeli. Kamera automātiski fokusējas bildes centrā, taču es gribēju nofokusēt priekšplānā esošo un pāri sētai pārlīdušo zaru.
  • Ekspozīcijas pielāgošana jeb bildes gaišums/tumšums. Iestatot fokusu, dzeltenā kvadrātiņa malā parādās saulītes simbols. kuru var pavilkt uz augšu – gaišākai vai uz leju – tumšākai bildei. Īpaši noder situācijās, kad aiz cilvēka/bildējamā objekta redzama iedegta lampa vai sveces, vai cita papildus gaisma. Vai tieši situācijās, kad lielākā bildes daļa ir tumša, bet bildējamais objekts ir gaišāks. Lai tas nebūtu pārgaismots, ekspozīcija jāsaregulē ar mīnus zīmi. -> Skatīt rabarberu pīrāga bildi, kur šķīvis atrodas uz tumša galda. Telefona kamera gaismu mērīja tā, lai varētu redzēt tumšo laukumu (jo tas aizņem lielāko bildes daļu), taču tas nozīmēja, ka šķīvis būtu pārgaismots un ar izbalējušām krāsām. Tādēļ ekspozīciju noregulēju tā, lai izceltos galvenais – plātsmaize.
  • Presets jeb filtriņi. Pa retam, bet izmantoju, lai bildei uzreiz ir izteiktākas krāsas. Forši, ka šos kameras filtrus var pēc tam arī uzlikt vai noņemt jau iepriekš bildētiem attēliem. -> skatīt ratu pastaigas bildi.

I e t e i k u m s N r. 2
Notīrīt kameru. 

Pirms bildē, žigli paņem krekla vai svārku stūrīti un notīri kameru, jo tā visticamāk būs nedaudz saspeķojusies. Ja kamera ir netīra, tad bilde būs neasa, un izgaismotās vietas būs izteikti izplūdušas. Vislabāk to var pamanīt, ja bildē ir kāds gaismas avots – lampa, svece, ekrāns; tad šis gaismas avots izskatīsies kā krītoša komēta – ar izgaismotām astēm – kā vienā no piemēru bildēm.

Netīru kameru var, protams, izmantot arī kā efektu, ja gribas, lai bilde izskatās mazliet romantiskāk. Bet ir jāizvērtē situācija, jo visticamāk sanāks sataukot visu lēcu, nevis tikai to daļu, kur ir gaisma. Līdz ar to potenciāli bilde nebūs tik asa. Ja tomēr ļoti gribas to noskaņu un romantiku, no netīras kameras lēcas (saprāta robežās) nevajag baidīties, jo mājas albumam bildes lielākoties drukājam 10 x 15 cm izmērā, kur tik un tā asuma trūkums nespēlēs tik lielu lomu. Tomēr es ieteiktu drošības pēc vispirms nobildēt ar notīrītu kameru, un tad ļauties eksperimentiem.

2. daļa. Nosacījumi glītai fotogrāfijai

Ieraudzīt gaismu

Gaisma fotogrāfijā ir viss. Fotografēt no grieķu valodas (“phōtos” un “graphé”) nozīmē ‘’zīmēt ar gaismu’’. Gaismas redzēšana ir ārkārtīgi varena prasme, kuru pilnībā apgūt tiecas jebkurš fotogrāfs. Realitātē, manuprāt, tas īsti nav iespējams, taču mēs noteikti mēģinām. 

I e t e i k u m s N r. 3
Skaties gaismas virzienā.

Šis ieteikums attiecas uz bildēšanos dienas gaismā mājās/telpās un ārā mākoņainā dienā! ‘Šādās situācijās pamata formula ir vienkārša – modelim ir jābūt ar skatu uz gaismas avotu.

DIENAS GAISMA TELPĀS UN MĀKOŅAINĀ DIENĀ
Situācija Nr. 1. Jūs ar draudzeni sēžat virtuvē un runājaties. Tev patīk šis mirklis, un tu to gribi nobildēt. Kā to izdarīt, lai arī draudzene bildē izskatītos labi? Jo parasti bilde ir tik laba, cik labi izskatās cilvēks. Paņem telefonu, notīri kameru, un pasaki, lai draudzene pavērš seju uz loga pusi! Seja ir pavērsta pret gaismas avotu – logu. Ar acīm var skatīties vai nu ārā pa logu, vai kamerā. Abi varianti noteikti būs glīti! -> Skatīt bildi ar Ingu un sarkanajām lūpām.

Situācija Nr. 2. Slēpošanas ceļojuma rīts. Airbnb ir jumta logs, kurš pa nakti ir traki sasnidzis, un ir tāda winter wonderland sajūta, ka tas ir jānobildē. Ivars skatās augšā caur jumta logu, viņam seja ir kaut nedaudz rīta gaismas apspīdēta. Ja viņš būtu skatījies kamerā, visticamāk, neko no sejas nevarētu redzēt. -> Skatīt bildi ar Ivaru un kupenu logā.

Rezumējot. 
Vienmēr laba gaisma telpās kritīs tad, ja Tu kā fotogrāfs atradīsies ar muguru pret logu, bet bildējamais objekts – ar skatu pret logu. Bildējoties ārā mākoņainā dienā princips ir tāds pats, kā telpās – modelim skats jāvērš gaismas/saules virzienā. Tā kā diena ir apmākusies, saules stari nespiedīs acīs!

I e t e i k u m s N r. 4
Ja spīd saule, bildējies ēnā.

Šis būs visdrošākais variants, ja bildē gribi izskatīties labi, jo, bildējoties saulē, dienas vidū, būs ļoti izteiktas ēnas. Uz sejas kritīs ēnas no uzacīm, lūpām, deguna, acis būs samiegtas. Lai no tā izvairītos, ir vienkāršs risinājums – atrast ēnu! Aiziet mājas otrā pusē vai paiet zem koka. Bet pavēro, vai modelim seja nav raiba no koku lapām, caur kurām spīd saule!

Ja tuvumā nav ne koku, ne māju – modelis var pagriezt seju prom no saules. Lai tieši cilvēks, kurš ir aiz kameras, ir ar samiegtām acīm, nevis tas, kuram bildē jāizskatās labi 🙂 (skatīt -> bildes ar suņuku jūrmalā, ar kompozīciju uz galda)
VAI taisīt mākslinieciskās bildes, kad modelis apzināti pavērš seju pret gaismu, bet acis aiztaisa ciet. Skatoties saulē, acis labāk taisīt ciet, nevis mēģināt noturēt vaļā, jo tas tomēr ir loģiskāk. Kas ir loģiski un liek justies modelim ērti, arī bildē vienmēr izskatīsies vislabāk!

Protams, protams, tiešas saules gaismu var un vajag izmantot par labu sev! To sākt darīt iesaku vai nu agrā rīta saulē vai vakara saulē, kad saule ir tuvāk horizontam, ēnas ir garas un gaisma ir daudz maigāka. 
Savukārt, kad Tavā istabā spīd saule, vari mēģināt bildēties caur žalūzijām (kā bildē) vai pieliekot priekšā kādu priekšmetu, caur kuru daļēji spīd saule, piemēram, salmu cepuri vai mežģīņu audumu. Tad veidosies interesants raksts uz ādas, un arī acis nevajadzēs sažmiegt!

I e t e i k u m s N r. 5

Lampai jāapgaismo seja.

Visnepateicīgākās ir griestu lampas. No tām krīt ēna tāpat kā no saules dienas vidū, izceļot acu dobumus un deguna, augšlūpas radīto ēnu uz sejas. Lai no tā izvairītos, pamēģini bildēties pie lampām, kas atrodas zemāk par griestiem – stāvlampas, galda lampas, noskaņu apgaismojums…
Seja būs vienmērīgāk izgaismota, tādēļ izskatīsies glītāk. Arī, ja bildē kādu priekšmetu, bildei būs daudz jaukāka noskaņa, ja izmantosi ne-centrālo apgaismojumu, bet gan galda lampu vai lampiņas, un šo priekšmetu pietuvināsi gaismas avotam – kā bildē ar ziedošo zariņu.

Tomēr, ja ir pieejama tikai un vienīgi griestu lampa, un citu variantu nav, modelim nevajadzētu stāvēt tieši zem lampas, bet gan nostāties tā, lai, mazliet paceļot zodu, gaisma apspīdētu seju un neveidotos ēnas no uzacīm, deguna, lūpām. 

Tātad, bildējot telpās, iespēju robežās izmanto noskaņu apgaismojumu, nevis centrālo griestu lampu! 

Ieraudzīt fonu

I e t e i k u m s N r. 6

Pievērs uzmanību fonam!

Fons var vai nu izcelt galveno objektu, vai tieši novērst uzmanību no tā. 

Piemēram, ja bildē portretu pilsētā, pavēro, vai aiz cilvēka nav redzama sarkana ceļa zīme, reklāmu baneris, atkritumu tvertne utml., kas pievērš uzmanību. Ja ir, pasper soli sānis, lai šo ceļa zīmi “paslēptu” aiz cilvēka. Savukārt, ja bildējot mājās, tu redzi fonā košo virtuves dvieli, to vari arī reāli novietot citur, lai nekas nav jāpaslēpj kadrējot!

Ja ir svarīgas detaļas, formas, raksti, tad iesaku izvēlēties vienkrāsainu fonu. Piemēram, ja jānobildē frizūra, jaunā vasaras kleita ar ziedu rakstu, no debesīm krītošais sniegs (kā bildē) vai ļoti izaugusī dracēna (kā bildē), tad konkrētie objekti noteikti izcelsies uz vienkrāsaina fona. Protams, to visu var arī mēģināt savienot ar raibu fonu, bet, kā to izdarīt nekļūdīgi, ir jautājums stilistam.

Lai izceltu kaut ko vienkāršas formas vai vienkrāsainu, mēģini bildēt uz fona ar rakstu/faktūrām. Bet ne pārāk koša, lai fona krāsas “nenoēd” galveno! (kā bildē ar ratiem)

Saskaņojot galveno objektu ar fonu, pievērs uzmanību rakstiem, faktūrām, krāsām, gaismēnām (kā bildēs).

Kadrēšana

Kadrēšana ir attēla robežu noteikšana. Tas, kā Tu izvēlies iekadrēt, nofotografēt konkrētu momentu, ir lielā mērā atkarīgs no tā, par ko jau stāstīju iepriekšējos ierakstos – ne tikai notikuma piefiksēšanu, bet arī gaismas un fona ieraudzīšanu.

I e t e i k u m s N r. 7

Ievēro horizontālās un vertikālās līnijas kadrā, un bildē tā, lai tās ir taisnas!

Klasiskākais piemērs – bildējot jūru, skaties, lai arī fotogrāfijā horizonta līnija ir taisna (kā bildē). Tāpat ir ar jebkuru citu ainavu, kur šīs vertikālās un horizontālās līnijas ir izteiktas – pļava, upe, mežs… (kā bildēs ar Gaujas klintīm).

Tas pats attiecas arī uz bildēšanu mājās. Pievērs uzmanību, lai arī fotogrāfijā mājas siena, logi, plaukti, bildē ir taisni – horizontāli un vertikāli (kā bildē ar tējas burciņām). Arī tad, ja tas ir šķietami tālu fonā.
Piemēram, ja bildē, kā bērni spēlējas uz grīdas, efektīvāk būs, ja notupsies viņu acu līmenī – tā, lai kamera būtu tādā pašā augstumā, kā bērnu sejas. Tādā gadījumā, visticamāk, arī fonā esošās mēbeles un sienas fotogrāfijā būs vertikāli taisnas.

! Telefona kamerā ir iespējams ieslēgt 4 līniju režģi, kas palīdzēs ieraudzīt, vai bilde ir taisna. Šis līniju režģis sadala attēlu 9 laukumos. To sauc par trešdaļu likumu, un to izmanto kā kadrēšanas vadlīnijas. Par to, kā izmantot šos laukumus, rakstīšu nākamreiz!

I e t e i k u m s N r. 8
Galveno objektu iekadrē līniju krustpunktos vai tuvu tiem.

Ievērojot šīs līnijas un līniju krustpunktus, attēls būs vieglāk uztverams, dinamisks, līdzsvarots. Šeit svarīgi saprast, kas Tev ir svarīgākais momentā, ko vēlies nobildēt? 
Piemēram, fotografējot portretu, iesaku “novietot” cilvēka acu līniju augšējās režģa līnijas tuvumā. Tādā veidā koncentrējot uzmanību uz cilvēka acīm, emocijām, noskaņojumu. 
Taču, kā vienmēr, svarīgi ir skatīties uz situāciju kopumā, uz fonu un apgaismojumu. 

Par trešdaļu likumu un visiem ieteikumiem kopumā gribu teikt – ir vērtīgi zināt konkrētas vadlīnijas, taču uz to nevajag ieciklēties – galvenais ir bildēt, ļauties eksperimentēt un arī apzināti neievērot šīs vadlīnijas, lai redzētu, kas strādā un kas nē. 


Pārējie ieteikumi šajā ierakstā tiks papildināti līdz ar to publicēšanu manā Facebook lapā. Seko līdzi jaunumiem, un ļoti gaidīšu ziņu, kā Tev veicas ar ieteikumu izmantošanu ikdienā! Droši dod ziņu, ja rodas vēl kādi jautājumi vai papildinājumi!